Satura rādītājs:
Kad esam bērni, mēs galvenokārt mācāmies caur citiem. Vecāku un citu pieaugušo radinieku, ar kuriem mēs dzīvojam, pasaules redzējums, idejas, viedokļi un uzskati gandrīz kļūst par mūsējiem, kas nepieciešams bērna smadzeņu attīstībai. Pamazām, un, protams, pieaugot, mēs sākam apšaubīt visas saņemtās zināšanas un mums ir savas idejas un uzskati par noteiktiem dzīves aspektiem. Tas ir ieradums, kas mums jāievieš, jo tas mums, pieaugušajiem, palīdzēs domāt pašiem.
Jūs varētu interesēt arī: iemācieties domāt par seviApšaubīt iegūtās pārliecības
Domājot pats par sevi, mums ir savas idejas, uzskati un uzskati un šādā veidā spēja veidot un dzīvot savu dzīvi pēc sevis un mūsu kritērijiem un neļaut sevi aizvest citu modes vai spiediena dēļ.
Lai gan tas nenozīmē, ka mēs nepieņemam citu viedokļus un uzskatus, kad tos padarām par saviem, mēs vienmēr būsim tie, kas vadīs mūsu dzīvi.
Lai to panāktu, ir svarīgi uzdot sev jautājumus un apšaubīt līdz tam saņemtos uzskatus, paturēt tos, kas mums palīdz, un izmest kaitīgos. Mēģiniet atbildēt uz saviem jautājumiem vai pats meklējiet atbildes, neaizmirstot, ka tāpēc, ka kaut kas parādās grāmatā vai internetā, tam nav jābūt patiesībai, un jums tomēr ir tiesības tos apšaubīt.
Izkāpiet no savas komforta zonas
Svarīgi ir arī tas, ka mēs cenšamies izkļūt no savas komforta zonas, tāpēc var būt nepieciešams pārtraukt mēģinājumus izpatikt citiem vai nepiekrist citu viedoklim. Atcerieties, ka tas jādara ar cieņu, jo otram ir tiesības domāt par sevi tāpat kā jums, nemēģinot uzspiest jūsu kritērijus vai ļaut otram to darīt.
Šis raksts ir tikai informatīvs, vietnē Psychology-Online mums nav tiesību noteikt diagnozi vai ieteikt ārstēšanu. Mēs aicinām jūs doties pie psihologa, lai ārstētu jūsu konkrēto gadījumu.
Ja vēlaties izlasīt vairāk rakstu, kas līdzīgi kā Mācīšanās domāt paši, iesakām ievadīt mūsu kategoriju Personīgā izaugsme un pašpalīdzība.